Kopš 1900. gadu sākuma ultravioletā (UV) gaisma ir izmantota ādas slimību ārstēšanai. Ir vispārzināms, ka saules stariem ir ārstnieciskas priekšrocības, taču tai var būt arī negatīvas sekas, tostarp dedzināšana un vēzis. Plašu dermatoloģisku traucējumu klāstu tagad var ārstēt, radot mākslīgos UV avotus, kas ir precīzāki, drošāki un efektīvāki, pateicoties plašiem pētījumiem, kas ir uzlabojuši mūsu izpratni par UV stariem un to sekām cilvēka sistēmās.